Pirmā jūnija piektdiena pasaulē ir starptautiskā virtuļu diena. Lai gan šī saldā maizīte bieži vien tiek asociēta ar Ameriku, reti kurš zina, ka arī Lietuvā ir to „galvaspilsēta”. Marijampolē katru dienu tiek izcepti vairāk nekā 130 tūkst. dažādu virtuļu, kurus bauda ne tikai Lietuvas iedzīvotāji, bet arī par virtuļu dzimteni uzskatītās Amerikas iedzīvotāji – uz ASV ceļo 12 dažādu garšu virtuļi.

Virtuļu pirmsākumi meklējami jau Senās Grieķijas un Romas kultūrās. Tajā laikā eļļā tika cepti mūsdienu virtuļiem līdzīgi konditorejas izstrādājumi, kas bija ļoti populāri gandrīz visā Vidusjūras reģionā. Tālāk virtuļu izcelsme ved uz 17. gs. Nīderlandi, kur karstā eļļā tika ceptas maizītes no raudzētas mīklas, sauktas par „olykoeks” vai „oliekoeken” (latv. „trekna kūka”). Tie izplatījās arī citās Eiropas valstīs – Vācijā un Apvienotajā Karalistē.

Tādā veidā populārie virtuļi sasniedza Amerikas krastus, kur ieradās un apmetās holandiešu un vācu imigranti un sāka cept savus „olykoeks”. Par vienu no slavenākajiem virtuļu industrijas radītājiem tiek uzskatīts Adolfs Levits, kas virtuļu tirdzniecību uzsāka Ņujorkā ap 1920. gadu. Tomēr lielākais virtuļu popularitātes sprādziens notika pēc Otrā pasaules kara.

„Virtuļu ilgās vēstures laikā šis produkts ir daudzkārt mainījies un turpina atklāt jaunas formas. Papildus tradicionālajai gredzena formai tagad ir arī četrstūraini, trīsstūraini vai pildīti biezpiena virtuļi. Līdz ar industriālā laikmeta iestāšanos virtuļu ražošana kļuvusi automatizēta un masveidīga, un tas deva iespēju paplašināt sortimentu ar jaunām garšām, pildījumiem un glazūru,” komentē Baltijas valstu lielākā maizes, uzkodu un saldētās produkcijas ražotāja „Mantinga” jauno produktu attīstības vadītāja Ramune Puziniene.

Viņa stāsta, ka arī virtuļi, kurus pirms vairāk nekā 20 gadiem sāka ražot Lietuvā, ir izgājuši savu evolūciju.

„Pirmie „Mantinga” virtuļi bija apaļi, ar zemeņu ievārījuma pildījumu, pēc tam – trīsstūra un spilventiņa formas virtuļi. Tajā laikā pilnveidot virtuļa recepti mums palīdzēja tehnologi no Vācijas. Pa šo laiku ir mainījušās ne tikai virtuļu ražošanas iekārtas un tehnoloģija, bet arī patērētāju vēlmes un patēriņa paradumi. Pašlaik mēs ražojam veselus 65 virtuļu veidus,” saka R. Puziniene.

Lielākā daļa Marijampolē ražoto virtuļu tiek apēsta ne Lietuvā, bet citās valstīs. Pagājušajā gadā vien tika saražoti vairāk nekā 46 milj. virtuļu, no tiem vairāk nekā 18 milj. nopirka un patērēja Lietuvas iedzīvotāji.