21. marts ir starptautiskā bagetes diena, kad parasti bauda vēl siltu, tikko no krāsns izņemtu bageti. Lai gan bagete ir iecienīta visā pasaulē, jo īpaši francūži bez tās nevar iztikt. Žurnāliste un rakstniece Erika Umbrasaite, kas trīspadsmito gadu dzīvo Francijā, apgalvo, ka svaigas maizes kults valstī ir tik spēcīgs, ka tās trūkums būtu traģēdija.

Parasti divas reizes dienā – no rīta un vakarā. Tik bieži franči pērk svaigu bageti, bez kuras diez vai var iedomāties ikdienas maltīti.

„Praktiski viss tiek ēsts ar bageti – siers, salāti, pat otrie ēdieni. Restorānā vienmēr pasniedz ūdeni un svaigu maizi, un, ja tā tiek apēsta, nekautrējoties tiek palūgts vēl. Tā ir ne tikai uzkoda, bet ar to arī savāc uz šķīvja atlikušo mērci, tādējādi parādot, ka ēdiens bija gards līdz pašam pēdējam kumosiņam. Lai gan šāda uzvedība ne pārāk atbilst etiķetei, tomēr frančiem tas ir pieļaujams noziegums, tāpēc bieži vien tas ir ierasts skats labos un greznos restorānos,” stāsta E. Umbrasaite.

Vissvarīgākais noteikums – bagetei jābūt svaigai. Vakardienas maize tiek uzskatīta par nederīgu ēšanai, ja nu vienīgi – lai pagatavotu karstmaizi vai saldo maizes pudiņu ar pienu un sviestu, kura nosaukums franču valodā ir „pain perdu”.

Arī japāņi nespēj pretoties ķiploku bagetes kārdinājumam

Bagete ir iecienīta arī Lietuvā, jo īpaši ar ķiploku sviesta pildījumu.

„Bagete ar ķiploku pildījumu ir viens no mūsu populārākajiem produktiem. Produkta recepti pateica priekšā vienam klientam pagatavota itāļu čabata ar ķiploku sviesta pildījumu – kad ierīkojām jaunu ražošanas līniju bagetēm, ienāca prātā, ka būtu interesanti cept bagetes ar tādu pildījumu. Mēs paši bijām pārsteigti, cik populārs kļuvis šis produkts,” stāsta Ramune Puziniene, uzkodu un saldēto produktu ražotāja Baltijas valstīs „Mantinga” jauno produktu attīstības vadītāja.

Pēc viņas teiktā, bagete ar ķiploku pildījumu guvusi atzinību ne tikai Lietuvā, bet arī citās valstīs: produkts veiksmīgi tiek eksportēts uz Poliju, Latviju, Somiju, ASV, Zviedriju un pat Japānu. Pērn vien bagešu eksports pieauga gandrīz par 33%, bet kopējais eksporta apjoms sasniedza gandrīz 23 milj. vienību.

„Tā kā mēs ražojam bagetes diezgan atšķirīgiem tirgiem, arī to recepte ir nedaudz atšķirīga. Tomēr būtiskās sastāvdaļas paliek nemainīgas: kvalitatīvi kviešu milti, raugs, eļļa, sāls un ūdens,” stāsta R. Puziniene.

„Mantinga” eksportētās produkcijas otrajā un trešajā vietā ir itāļu čabata un mazā franču maizīte.

Daudz staigā un neaizraujas ar uzkodām

Skatoties uz frančiem, neizbēgami rodas jautājums: kā var saglabāt slaidumu, ēdot tik daudz bagešu? E. Umbrasaite atbild, ka slaiduma noslēpums ir daži vienkārši noteikumi.

„Pirmkārt, franči ļoti stingri ievēro dienas ritmu: no rīta obligāti ir vieglas brokastis, plkst. 12-13 pusdienas un plkst. 20 vakariņas. Pusdieno ilgi, pusdienas var aizņemt 1,5 stundas. Bet vissvarīgākais ir tas, ka viņi vispār neēd uzkodas – tās ir atļautas tikai bērniem, un parasti tas ir viegls launags, ābols vai kāda cita neliela uzkoda ap plkst. 16-17,” stāsta rakstniece.

Lai gan frančiem nepatīk sportot, viņi mēdz daudz staigāt. Tas, tāpat kā franču ģenētika, varētu būt viņu slaiduma noslēpums. Sarunas biedre saka, ka frančiem diētas diez ko neiet pie sirds – tiek uzskatīts, ka tās atņem dzīvesprieku: „Ja francūziete kādu dienu sevi vairāk palutina, nākamajā dienā viņa organizēs sev salātu dienu un dosies pastaigā.”