5. februārī tiek svinēta Svētās Agotas − maizes aizbildnes − diena. Jau izsenis tika uzskatīts, ka tajā dienā baznīcā iesvētītā maize var pasargāt no uguns, slimībām vai nelaimēm. Par to, kāpēc rupjmaize iesakņojās Lietuvā, par maizes mistifikāciju, māņticībām, rituāliem un patēriņa izmaiņām stāsta gastronomiskā mantojuma pētnieks profesors Rimvīds Laužiks.

Speciālisti, kuri pasaulē pēta maizi, saskaita simtiem maizes veidu, bet pirmā maize Lietuvā tika izcepta pirms 3500 gadiem, bronzas laikmetā. Patiešām maize toreiz bija krietni citādāka nekā mēs esam pieraduši šodien − tajos laikos cilvēki neaudzēja rudzus, nebija dzirnavu, nebija arī maizes krāsns.

Rudzu maizes recepte ir praktiski nemainījusies jau 800 gadus

“Bronzas laikmetā maizi varēja cept no kviešiem, kā arī no speltas kviešiem vai miežu miltiem. Interesanti, ka mūsdienu latviešu valodas vārds “maize” atgādina to seno miežu maizi. Tajos laikos graudus smalcināja uz akmens virsmas, berzējot tos ar citu akmeni – tā bija pietiekami rūpja, kā mēs tagad teiktu − pilngraudu maize,” stāsta profesors R. Laužiks.

Īpaša bija arī maizes cepšana − tajos laikos nebija maizes krāsns, maizi veidoja plācenīšu formā un cepa uz sakarsēta akmens vai trauciņos uz ugunskura. Pirmie rupjmaizes klaipi, kurus esam pieraduši ēst, tika izcepti tikai pirms aptuveni 800 gadiem, un kopš tā laika rupjmaizes recepte praktiski nav mainījusies.

“Rudzu maize iesakņojās Lietuvā un kļuva par galveno, un reizēm pat vienīgo, maizi mūsu klimatiskajā joslā ārkārtīgi labi augošo rudzu dēļ – tas bija īpaši veiksmīgs risinājums neauglīgajās zemēs ap tagadējo Viļņu, kur tika dibināta Lietuvas valsts,” stāsta profesors.

Pēc viņa teiktā, tad, kad trūka rudzu graudu, maizei bieži tika pievienoti pelavas vai lāčauzas milti. No eksotiskajām kultūrām, ko lietoja maizes cepšanai, ir vērts pieminēt ūdenszāli − nelielu augu, kas aug ezeru un strautu krastos.

Cep vairāk nekā 120 veidu maizi

Šodien maizes daudzveidība vairs nepārsteidz, un baltmaizes izstrādājumi ir ikdienas prece iepirkumu grozā. Katru gadu Eiropas iedzīvotāji patērē vairāk nekā 30 milijonus kilogramu maizes un tās izstrādājumu. Pēc “Mantinga” datiem, šobrīd tiek ražoti 127 dažādi maizes veidi, bet Lietuvā populārākie ir franču bagete ar ķiploku pildījumu un itāļu čiabata.

“Atceroties, kāda agrāk bija maizes un tās izstrādājumu izvēle un kāda tā ir tagad, atšķirība ir acīmredzama. Ir paplašinājies maizes izstrādājumu klāsts, mainījušās receptes, maizes izstrādājumu izmēri un patērētāju izvēles,” komentē Ramune Puziniene − maizes, uzkodu un saldēto produktu ražotāja “Mantinga“ jauno produktu attīstības vadītāja.

Pēc viņas teiktā, ja agrāk maize tika cepta un pirkta lielos, vairākus kilogramus smagos kukuļos, tad šodien pircējiem tiek piedāvāti krietni mazāki iepakojumi – pa 300-400 gramiem. Lai gan liela daļa roku darba ir aizstāta ar automatizētiem ražošanas risinājumiem, dažas maizes tradīcijas joprojām ir dzīvas.

R. Puziniene atzīmē, ka patērētāji kļūst ne tikai izvēlīgāki, bet arī prasīgāki pret maizes kvalitāti − ar rokām gatavoti maizes izstrādājumi ar pievilcīgu izskatu un sastāvu kļūst ārkārtīgi aktuāli.